Mēs radījām problēmu un mums pašiem ir jāatrisina tā. Mūsdienās izgudrotā plastmasa nogalina miljoniem putnu un dzīvnieku, kā arī izraisa simtiem izmiršanu. Lai gan daži cilvēki, organizācijas un valstis dara savu daļu, lai ierobežotu šo globālo problēmu, plastmasas ražošana un lietošana nepietiekami samazinās, lai novērstu vides apdraudējumus tuvākajā nākotnē. Uzziniet vairāk par plastmasas faktiem un to ietekmi uz mums visiem. ~ Ed.
Plastmasa ir visur, un tā nogalina Māti Zemi. Pēdējos gados valstis visā pasaulē ir sākušas kampaņu plastmasas lietošanas aizliegšanai. Aicinājums pilnībā atbrīvoties no plastmasas visā pasaulē joprojām ir augsts.
Latvijā un citās valstīs jau ir aizliegta plastmasas lietošana. Šī solījuma rezultāti tiek gaidīti nākamajos gados. Vairāki mazumtirgotāji Apvienotajā Karalistē, piemēram, McDonald’s, jau ir aizlieguši plastmasas galda piederumu un salmiņu lietošanu. Lielākajā daļā valstu tiek stingri ievēroti noteikumi par plastmasas izstrādājumu lietošanu, piemēram, tiesvedība pret personu, kura tiks pieķerta ar plastmasas maisiņiem.
Lielākā daļa organizāciju un valdību visā pasaulē dara visu iespējamo, lai samazinātu plastmasas izstrādājumu lietošanu, lai radītu labāku vidi. Bet ņemot vērā patērētāju skaita nepārtraukto pieaugumu, ir gandrīz neiespējami šo problēmu atrisināt īsā laikā. Tāpēc cilvēkiem vajadzētu saprast iemeslus un nozīmi pilnīgai plastmasas lietošanas izbeigšanai.
6 fakti par globālo aizliegumu lietot plastmasu
Plastmasa nogalina daudzus jūras dzīvniekus un putnus, galvenās pasaules upes piepilda okeānu ar plastmasu, un plastmasa tiek aizliegta daudzās valstīs. Uzziniet vairāk plastmasas faktus, lai uzzinātu par šo globālo problēmu.
Plastmasas lietošana ir nelikumīga daudzās valstīs
2017. gadā Kenija bija viena no valstīm, kas piemēroja visstingrākos likumus cīņai pret plastmasas maisiņiem. Šodien persona, kura tiks pieķerta, izmantojot, pārdodot vai pat ražojot plastmasas maisiņus, cietumā pavadīs četrus gadus. Papildus četru gadu ieslodzījumam jums būs jāmaksā arī 40 000 ASV dolāru.
Itālija, Ruanda, Francija un Ķīna ir tikai dažas no valstīm, kas jau ir aplikusi ar nodokli, daļēji aizliegusi vai pilnībā aizliegusi plastmasas izstrādājumu lietošanu.
Gandrīz divi miljoni plastmasas maisiņu tiek izmantoti visā pasaulē katru minūti
Divi miljoni ir ārkārtīgi liels skaitlis. Bet saskaņā ar Ecowatch veikto ziņojumu pasaulē katru gadu tiek izmantoti aptuveni 1 triljons plastmasas maisiņu. Ņujorkā tiek izmantoti kopumā 23 miljardi plastmasas maisiņu gadā. Tāpēc pircēju maisiņu lietošanas aizliegums ir ārkārtīgi svarīgs pilsētās kā Ņujorka.
Plastmasas lietošanas aizliegums ir būtiski efektīvs un svarīgs vietās ar lielu plastmasas patēriņu. Piemēram, 2015. gadā Apvienotās Karalistes valdība bija noteikusi 5 pensu plastmasas maisiņa maksas likumu. Tas ir novedis pie vairāk nekā 80 procentu samazinājuma plastmasas maisiņu gada patēriņam. Lai gan Britu salas joprojām ražo lielu skaitu plastmasas maisiņu katru gadu, aptuveni 1,3 miljardus, valdība secināja, ka viņi ir redzējuši lēnu progresu plastmasas maisiņu patēriņa samazināšanā.
Pārāk daudz plastmasas nogalina vairāk nekā 1,1 miljonu dzīvnieku un jūras putnu katru gadu
Kveinslendas Universitāte Austrālijā veica pētījumu no 1980. gadiem līdz mūsdienām. Rezultāts, ko viņi atklāja pēc datu analizēšanas no 1980. gadiem līdz šim brīdim, norādīja, ka zaļie jūras bruņurupuči patērē vairāk nekā divreiz vairāk plastmasas atkritumu nekā iepriekšējos 25 gados. Saistībā ar to Apvienoto Nāciju Organizacija norādīja, ka plastmasas patēriņš var nogalināt aptuveni 100 000 miljonu jūras dzīvnieku un vienu miljonu jūras putnu katru gadu.
Turklāt tiek uzskatīts, ka 90 procenti zivju un putnu populācijas norij plastmasas daļiņas, kas var izraisīt to nāvi. Tas galvenokārt ir tāpēc, ka jūrā izmestie plastmasas maisiņi tiek sadalīti sīkās daļiņās. Tad jūras dzīvnieki, piemēram, zivis, var norīt plastmasas atkritumus.
Plimutas Universitāte publicēja pētījumu, kur secināts, ka aptuveni 700 jūras dzīvnieku sugas ir tuvu izmiršanai plastmasas patēriņa nepieciešamības dēļ.
Pasaules plastmasas ražošana ir dubultojusies pēdējo 50 gadu laikā
Kamēr Pasaules Ekonomikas forums noraida “Lai gan arvien vairak valstu un organizaciju piedalas sacensibas par plastmasas ražošanas un lietošanas aizliegumu, pasaules vadošie plastmasas ražotaji pláno uzlabot to ražoto plastmasas izstrádájumu skaitu nákamos piecus gadus.”
1974. gadą cilvêki patêrêja tikai 4.4 mârcinas jeb divus kilogramus plastmasas uz vienu cilvêku. Bet pašlaik šis skaitlis ir palielinajies lîdz aptuveni 95 mârcinâm jeb 43 kilogramiem uz vienu cilvêku. Profesionâli sagaida, ka šis skaitlis turpinâs pieaugt, ja cilvêki katrâ valstî nesadarbosies ar šo programmu par plastmasas aizliegumu.
Saskaņâ ar National Geographic, ja plastmasas izstrâdâjumu lietošana turpinâs pieaugt katru gadu, tad pasaulê pêc nâkamajiem 30 gadiem bûs 12 miljardi metriskâs tonnas plastmasas.
Aptuveni viens miljons plastmasas pudeļu tiek pirkti katru minūti
Cilvêki visâ pasaulê patêrê aptuveni vienu miljonu plastmasas pudeļu katru minûti, saskaòâ ar the Guardian publicêto ziòojumu. Pêc profesionâļiem domâm šis skaitlis turpinâs pieaugt par vairâk nekâ 20 procentiem cilvêku, kas neveic nekâdas darbîbas.
2016. gadâ tika pirktas aptuveni 480 miljardi dzeramo pudelu no plastmasas. Pagâjušajâ desmitgadê pasaulê tika patêrêtas 3000 miljardi plastmasas pudelu. Diemžêl tikai septiòi procenti no šî skaita tika pârstrâdâti jaunâm plastmasas pudelêm. Atlikušais skaits tika izmests okeânâ vai atkritumu poligonos, izraisot daudzu jûras radîbu nâvi.
10 upes pârnês 90 procentus no plastmasas, kas piesâròo mûsu jûras
Pasaules Ekonomikas foruma pêtîji secinaja, ka tikai desmit upes visâ âfrikâ un âzijâ pârnês 90 procentus no plastmasas uz okeânu. Astoòas no desmit upêm atradâs âzijâ, tostarp Mekongas, Amûras, Pêrles, Gangesa, Hai He, Dzeltenâs, Indusa un Jangces upes. Atlikušais divi atradâs âfrikâ un tiek saukti par Nigêrijas un Nîlas upêm.
Pêtîji arî norada, ka iedzîvotaju skaits netalu no minêtajâm upêm ir augsts. Turklât viòiem nav pareizas atkritumu apsaimniekošanas sistêmas.
Nobeiguma domas
Izprotot kâ tika izgudrota plastmasa, cilvêkiem ir svarîgi zinât un saprast arî to, kâ no tâs atbrîvoties, lai dzîvotu labâkâ pasaulê.
Plastmasai nav nekas labs darît ar vidi. Tâpêc valstîm un cilvêkiem visâ pasaulê vajadzêtu palîdzêt viens otram mazinât problêmas, ko rada pârmêrîga plastmasas lietošana.
Jûsu kârta
Pazinot šos plastmasas faktus, kadas ir jusu domas? Kâ jus plânôjat piedalîtês šîs plastmasas problêmas risinâsanâ? Dalieties komentâros.